Vēsture2018-12-06T21:19:22+00:00

Rīgas Daugavgrīvas vidusskola

Daugavgrīva… Viena no skaistākajām Latvijas vietām. No vienas puses to apskalo Buļļupe, no otras skalojas Rīgas jūras līcis, no trešās salai pieskaras Daugavas ūdeņi. Ar ko gan šī vieta ir interesanta?

Tiešā tulkojumā upes Daugavas grīva. Vēsturiskos avotos pirmoreiz tiek minēta 1205.g.Vācieši šeit uzbūvēja cisterciešu klosteri. 1228.gadā kurši un zemgaļi to iekaroja un iznīcināja. 1305.g.Livonijas ordenis būvi atjaunoja. Pils tika labi nostiprināta, taču noturējās vien līdz 17.gs. beigām.

Daugavgrīvas cietoksnis tika celts kopš 1608.g. un bija vienīgais lauka nostiprinājums Daugavas grīvā. Pēc ilgstošā Ziemeļu kara cietoksnis tika pārbūvēts un paplašināts. Līdzās izveidojās apmetne, kurā jau tajā laikā darbojās latviešu skola. Līdz mūsdienām ir saglabājušās cietokšņa būves.

18.gs. beigās Daugavgrīvas salā tika uzbūvēta ziemas osta, kas varēja uzņemt līdz 100 kuģiem.

Bāka, kura mūsdienās rāda ceļu kuģiem, atrodas tajā pašā vietā,kur 1653.g.pirmoreiz tika uzbūvēta akmens bāka, kurā tika dedzināta uguns. Tā ir Rīgas jūras vārti.

Vietā, kur Daugava ietek Rīgas līcī,upes kreisajā krastā uz Buļlu salas atrodas burvīgs dabas nostūrītis. Šeit, 100 ha platībā, atrodas Daugavgrīvas dabas parks. Kā uzskata zinātnieki, tā ir unikāla vieta. Ornitologi te ir atklājuši 60 putnu sugas, 13 no kurām iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā un 5 no tām īpaši retas putnu sugas. Botāniķi atraduši šeit 342 augu veidus. Pārsteidzoši daudz savvaļas orhideju, apmēram 10 veidi. Ir arī naktsvijole, diezgan reti sastopamais zemeņu āboliņš, un  zeltkalītis. Tā ka Daugavgrīvas iedzīvotājiem ir ar ko lepoties!

Ne katrs Rīgas iedzīvotājs zina šo mazo salu, kas atrodas starp Buļļupi, Lielupi, Daugavu un Rīgas līci. Bet veltīgi! Tieši šeit ir ieeja Rīgas ostā – pilsētas ekonomikas sirdī. Un pats galvenais – Daugavgrīvas sala ir unikāls dabas komplekss, kurā mitinās reti putni un augi.

Skolai ir savs karogs, himna, logo.

45 gadi cilvēka dzīvē. Maz, ja cilvēkam dzīve rit klusi un mierīgi. Cilvēks nav pamēģinājis neko jaunu, nav pārbaudījis sevi. Daudz, ja dzīvē ir bijušas pārmaiņas, ja ir nācies meklēt neordinārus risinājums, ja dzīve likusi risināt jaunus un jaunus uzdevumus. Tādas asas pārmaiņas ir bijušas arī skolai. Stagnācijas laiks milzīgā valstī, pārmaiņu laiks, visa novecojušā iznīcināšana, atjaunošanās. To Izjuta pirmie skolotāji un absolventi.

Rīgas Daugavgrīvas vidusskola kā Rīgas 67.vidusskola atvēra savas durvis 1972.g. 1.septembrī. Pirmie gadi – tie ir skolas uzlabošanas gadi, skolas tradīciju izveidošana. Daudz darba ieguldīja pirmā direktore N.Loiko, mācību daļa R.Grabovska, ārpusklases stundu darba organizatore L.Kaļakina.

Otro etapu skolas dzīvē var dēvēt par uzplaukuma laiku. Liela loma bija direktorei R.V.Grabovskai un mācību daļai L.Kalašņikovai. Skolā tai laikā kūsāja aktīva dzīve. Nopietnu pārmaiņu laiku nācās izjust arī šī brīža skolas vadībai –  direktorei O.Seļutinai un vietniecei L.Bogdanovai-Židkovai.

Skolas kabinetu, zāles, koridora un ēdnīcas interjera atjaunošana, jauno tehnoloģiju ieviešana mācību procesā, datorkabinetu iekārtošana, audzēkņu integrācija latviskā vidē. Skola seko laikmeta prasībām līdzi.

Vai šodien mēs varam teikt, ka skola ir tikusi galā ar visām gadsimta peripetijām? Jā, tā ir iznākusi atjaunota, arī nosaukums ir jauns – Daugavgrīvas vidusskola. Integrācija latviešu sabiedrībā, savas kultūras saglabāšana – tie ir mūsu galvenie uzdevumi.

Šogad Daugavgrīvas vidusskola svin 45. g. jubileju. 45 gadi skolai tas ir laiks, kad izveidojušās savas tradīcijas, laiks, kad var apcerēt paveikto šajos gados. Skolai ir sava himna, karogs. Šobrīd lepojamies ar to, ka viss labākais, ko pa šiem gadiem paveikuši skolotāji un audzēkņi ir ne tikai saglabāts, bet arī tiek pilnveidots.

Daudziem mikrorajona iedzīvotājiem Daugavgrīvas vidusskola nav tikai nosaukums.Tas ir viņu dzīves posms, ar kuru saistītas gaišas atmiņas. No skolas nav iespējams atvadīties uz mūžu, tā dzīvo mūsos visu laiku,ar tās dotajām prasmēm un iemaņām, ar tās garu un atmosfēru. Un, kā mēs, skolotāji, izturējāmies pret saviem skolēniem, tā viņi mācījās izturēties pret saviem bērniem.

Katrs mūsu skolas absolvents – tā ir vesela pasaule! Cik gan daudz tādu pasauļu ir izveidots pa šiem 45 gadiem! Cik daudz likteņu!

Share This